Ietekme uz vidi

Statistiskie dati apliecina, ka vēja apstākļi Kurzemē ir izcili piemēroti enerģijas ražošanai.

Tiks padziļināti pētīta iespējamā ietekme uz dabas aizsardzību vai ar valsts aizsardzību saistītiem ierobežojumiem.

Potenciālā vēja parka teritorija bez dzīvojamajām ēkām nozīmē minimālu ietekmi uz vietējo kopienu.

Minimāla ietekme uz mežu teritorijām, izmantojot esošos meža ceļus un turbīnas galvenokārt uzstādot izcirtumos un jaunaudžu teritorijās.

Pirms vēja parka būvniecības tiks veikts visaptverošs ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), kurā tiks ņemta vērā potenciālā ietekme gan uz cilvēkiem, gan dabu. Vienlaikus tiks izstrādāts arī zemes izmantošanas plāns.

IVN un zemes izmantošanas plāna izstrādes laikā tiks novērtēti šādi būtiskākie ietekmes faktori:

  • ietekme uz iedzīvotājiem un zemes izmantošanu;
  • ietekme uz ainavu;
  • skaņu un apēnojuma veidošanās un to ietekme uz cilvēku dzīves apstākļiem, ērtībām un izmantošanu rekreācijā;
  • ietekme uz putniem un bioloģisko daudzveidību.

Novērtējot ietekmi uz vidi, priekšroka tiek dota tiem faktoriem, kas novērtēti ar būtisku un pamanāmu ietekmi. IVN programma ietver Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 prasību novērtējumu saskaņā ar tiesību aktiem vides jomā.

Ietekmes uz vidi novērtēšanas posmā tiks veikta šāda papildu izpēte, lai papildinātu pamata izvērtējumu:

  • enošanas un mirgošanas modelēšana;
  • trokšņa modelēšana;
  • ligzdošanas pētījums;
  • gājputnu apsekojums;
  • veģetācijas un dabas apsekojums, biotopu ekspertu atzinums;
  • sikspārņu eksperta atzinums;
  • dabas izpēte projekta teritorijā esošo pārvades līniju maršrutos;
  • ainavu arhitekta atzinums ar fotomodelēšanu;
  • kultūrvēstures eksperta atzinums;
  • vietējo iedzīvotāju aptauja, darbs mazās grupās un intervijas;
  • citi pētījumi un aprēķini saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja un sertificētu ekspertu norādījumiem.

Vispārīga informācija par vēja parku ietekmi

Troksnis

Lai gan moderno vēja turbīnu radītais troksnis ir neliels (salīdzinot, piemēram, ar smago rūpniecību vai kokrūpniecību), nevar pilnībā novērst skaņu, ko vēja parka tuvumā izraisa turbīnu lāpstiņu kustība. Neskatoties uz to, arī visspēcīgāko turbīnu ekspluatācijas troksnis, kas pārsniedz normatīvos līmeņus, nesniedzas tālāk par 700 metriem no turbīnas pat saskaņā ar viskonservatīvākajiem pieņēmumiem. Jebkurā gadījumā attīstītāju mērķis ir radīt vēja parku, kas netraucēs apkārtnes iedzīvotājiem.

Vēja turbīnu projektēšanas procesā tiek izveidota trokšņu karte, kurā atainoti aprēķini par potenciālo trokšņu izplatīšanos. Šādas trokšņu kartes tiek veidotas, pieņemot, ka visas vēja turbīnas darbojas režīmā ar maksimālo trokšņa daudzumu un ka troksnis vienlaikus izplatās visos virzienos. Tomēr reālajā dzīvē tas tā nekad nenotiek, jo troksnis izplatās vairāk pa vējam. Trokšņu modelēšanā tiek ņemta vērā arī skaņas absorbcija vai atstarošana no zemes – piemēram, meži ir lieliska trokšņu barjera un salīdzinoši labi absorbē dažādas skaņas. Turklāt daļa no vēja turbīnu radītā trokšņa saplūst ar parastu fona troksni, piemēram, transportlīdzekļu kustību vai vēja šalkoņu. Visbeidzot, trokšņu kartēs tiek ņemti vērā daudzi piesardzības pasākumi, kā rezultātā faktiskais trokšņa līmenis vienmēr ir zemāks nekā teorētiskajos aprēķinos.

Infraskaņa

Infraskaņa ir skaņa, kuras spiediens mainās frekvencē, kas mazāka par 20 Hz, t. i., zem vidusmēra cilvēka dzirdes sliekšņa. Dažādi pētījumi liecina, ka vēja turbīnu radītā infraskaņa ir tikpat liela kā dabas parādību radītā infraskaņa. Aptuveni 300–500 metru attālumā no vēja turbīnas infraskaņas nerada nekādu risku cilvēka veselībai.

Vibrācijas

Vēja turbīnas stabilitātei un izturīgumam ir svarīgi, lai turbīnas pamatnē neveidotos vibrācijas. Tāpēc mēs varam droši teikt, ka vēja turbīnu darbība neizraisa zemes vibrāciju.

Ēnu mirgošanas efekts

Saulainās dienās rotējošās vēja turbīnu lāpstiņas met kustīgas ēnas. Lai notiktu šāda ēnu mirgošana, vēja turbīnai jāatrodas vienā līnijā ar novērotāju un sauli (saules staru līnijā). Tādējādi šo kustīgo ēnu rašanās laiks ir viegli paredzams un modelējams, ko var ņemt vērā, lemjot par vēja turbīnu novietojumu. Tas ļauj pilnībā novērst ēnu mirgošanas efekta radītos traucējumus.

Starojums

Vēja turbīnas nerada nekādu starojumu, tāpēc ir izslēgti jebkādi ar radiāciju saistīti riski.

Atmežošana

Vēja parka būvniecībai vēja turbīnas pamatu laukums un būvlaukums jāatbrīvo no kokiem, kas nozīmē laukumu aptuveni 2 ha izmērā katrai vēja turbīnai. Vienlaikus ir būtiski saglabāt zaļo infrastruktūru, kā arī dzīvnieku un putnu dzīvotnes. Pieredze rāda, ka visos projektos pēc vēja parku būvdarbu beigām dzīvnieki un putni atgriežas šajās teritorijās.

Putni

Risks, ka putni var ielidot vēja turbīnā vai tikt notriekti ar tās lāpstiņām, tiek uzskatīts par vienu no galvenajām un izteiktākajām vēja turbīnu ietekmēm uz dabisko vidi. Tāpēc parku izveidē tiek paredzēti vairāki pasākumi, lai samazinātu vai novērstu šo risku. Turbīnu lāpstiņu krāsošana un īpaša apgaismojuma uzstādīšana diennakts tumšajam laikam tiek efektīvi izmantota, lai padarītu turbīnu lāpstiņas redzamākas putniem.

Dzīvnieki

Vēja turbīnu ietekme uz dzīvniekiem ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp vēja turbīnu atrašanās vietas, kā arī konkrētās dzīvnieku sugas un šīs sugas jutīguma pret ārējām ietekmēm. Igaunijas biologi ziņojuši, ka, piemēram, dažādi zīdītāji pārsteidzoši labi pielāgojušies vēja parkiem Igaunijas rietumu krastā. Vairāki pētījumi arī liecina, ka medījamie dzīvnieki, kas ir piesardzīgāki pret cilvēkiem, pēc būvniecības diezgan ātri pierod pie vēja turbīnām pat mežainās teritorijās. Tomēr tas, vai un kā vēja turbīnas ietekmēs bioloģisko daudzveidību un dzīvniekus, tiek apzināts stratēģiskajā ietekmes uz vidi novērtējumā. Ietekmes novērtējuma un vēja parka plānošanas mērķis ir nodrošināt, lai vēja parka būvniecībai nebūtu būtiskas ietekmes uz dzīvniekiem. Ja to neizdosies nodrošināt ar ietekmes mazināšanas pasākumiem, vēja parka būvniecība šajā teritorijā netiks plānota.

Ūdens

Balstoties uz iepriekšējo pieredzi, nav novērots, ka vēja parku būvniecībai un darbībai būtu negatīva ietekme uz gruntsūdeņiem, akām vai virszemes ūdeņiem. Lai tas nemainītos, ietekmes uz vidi novērtējumā tiek detalizētāk analizēta iespējamā ietekme un, ja nepieciešams, tiek izmantoti inženiertehniskie risinājumi, lai novērstu jebkādus riskus.